Vienu reizi mana sieva man teica, ka es viņai pārāk reti saku jaukus vārdus, un es nevaru nepiekrist. Taču arī, kad viņa prasīja, man bija grūti izteikt komplimentus — es taču neesmu robots…
Tāpēc viņa nāca klajā ar ideju rakstīt komplimentus vai pateicības kādā datorā saglabātā failā, ko viņa varēs lasīt, kad vēlēsies.
Es sapratu, ka tā ir lieliska ideja — man tas nav grūti, bet viņai patīk. Tāpēc sāku pildīt atsevišķu dokumentu ar pāris pateicības vārdiem vai jaukiem teikumiem par to, ko mana sieva, manuprāt, ir lieliski izdarījusi vai kas man pašam ir iepriecinājis.
Gribu pastāstīt, kā šis veids darbojās sešu gadu laikā…
Mana sieva ar prieku lasa manus ierakstus, un viņai tas ir ļoti nozīmīgi. Viņa mazāk uztraucas, ja es ikdienā nesaku komplimentus, jo viss ir sakārtots mūsu kopīgajā failā.
Pateicoties tam, esmu kļuvis biežāks ar labiem vārdiem arī mutiskā saziņā.
Visvērtīgākais:
— Sieva redz, kas man patīk, un tāpēc pati biežāk to dara. Piemēram, man ļoti patīk viņas gatavošana, un es to izsaku.
— Viņa tāpēc rada jaunas un vēl garšīgākas receptes. Arī rakstu, ka man patīk viņas stils un izskats. Tas viņu iedvesmo izskatīties vēl skaistākai, nevis kā tas reizēm gadās ilgās attiecībās — tieši pretēji.
— Vēl viņa bieži nāk klajā ar labām idejām, piemēram, kur aiziet pilsētā, kā atrisināt darba lietas vai kā gudri rīkoties ar naudu. Es tās ierakstu, un tas viņu motivē.
Protams, es rakstu arī ļoti personiskas lietas, kuras šeit neminēšu — ceru, saproti.
Viņa arī biežāk pamana un saka man labas lietas, ko novērtē — par manu darbu, ienākumiem un izskatu. Tas patiešām palīdz un motivē būt vēl labākam.
Brīnišķīgi redzēt, kādas pārmaiņas var radīt vienkāršas ikdienas darbības. Sešu gadu laikā esmu uzrakstījis vairāk nekā sešus tūkstošus vārdu pateicības un atzinības — pietiek, lai veidotu veselu stāstu.
Nevaru teikt, ka sākums bija viegls — tieši otrādi, bija grūti, iekšēji pretoties gribējās. Tāpēc šo metodi neiesaku visiem. Taču, ja vēlaties stiprināt ģimenes attiecības, efekts būs nopietns un jūtams.
Pāvels D.
